iegāzt
Lietojuma biežums :
iegāzt 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.transitīvs Gāžot panākt, ka iekrīt (kur iekšā).
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un iekrīt (kur iekšā).
2.transitīvs Strauji, arī nevērīgi ieliet (kur iekšā, parasti samērā daudz šķidruma).
2.1.Būt par cēloni tam, ka strauji ieplūst, ielīst (kur iekšā, parasti samērā daudz šķidruma).
2.2.Strauji, arī nevērīgi iemest, iebērt (kur iekšā, parasti daudz).
3.sarunvaloda, transitīvs Sagādāt nepatikšanas, izdarīt tā (piemēram, pieviļot, izpaužot noslēpumu), ka nonāk nelabvēlīgā, arī bīstamā stāvoklī.
3.1.Nodot (kādu).
3.2.Būt par cēloni tam, ka rodas nepatikšanas, ka nonāk nelabvēlīgā stāvoklī.
3.3.Radīt, izraisīt (piemēram, kāda pasākuma) nelabvēlīgu iznākumu.
4.sarunvaloda, intransitīvs Ļoti spēcīgi iesist.
4.1.transitīvs
5.transitīvs Ar spiedienu, triecienu izlauzt un strauji ievirzīt celtnes iekšienē.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri