iegriezt2
iegriezt [iegriêzt] 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.intransitīvs Griežot radīt ievainojumu, bojājumu (kur).
1.1.transitīvs; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta); lieto: pareti Griežot ievainot, iebojāt.
2.transitīvs Griežot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes, robus).
2.1.Griežot ieveidot (kā) vidū, malā (piemēram, drēbē pogcaurumu).
3.transitīvs; parasti formā: trešā persona Skarot (ko), virzoties (pa ko), ieveidot, atstāt (piemēram, rievas) — parasti par ko asu.
4.transitīvs Iesākt griezt; daļēji, arī vietumis sagriezt vai pārgriezt.
5.transitīvs Griežot ievirzīt (kur iekšā).
6.sarunvaloda, intransitīvs Apzināti, tīši nodarīt ko ļaunu.
Stabili vārdu savienojumi(Ie)griezt makā (robu). Iecirst (arī iegriezt, ieraut, iesist u. tml.) robu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri