iejukt1
Lietojuma biežums :
iejukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Ievirzīties (piemēram, barā, drūzmā) un pievienoties (baram, drūzmai).
1.1.Tikt pavirši, nevērīgi ieliktam (starp daudziem priekšmetiem), tā ka grūti atrast.
2.lieto: pareti Iekļauties, iejusties (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri