iekārot
Lietojuma biežums :
iekārot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Izjust spēcīgu, parasti savtīgu, vēlēšanos iegūt.
2.Izjust spēcīgu baudkāru tieksmi iegūt (pretēja dzimuma cilvēku); izpaust šādu tieksmi.
3.sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājs Izjust kāri (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri