ielīst2
ielīst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: reti
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ielīžu | ielīžam | ielīdu | ielīdām | ielīdīšu | ielīdīsim |
| 2. pers. | ielīd | ielīžat | ielīdi | ielīdāt | ielīdīsi | ielīdīsiet, ielīdīsit |
| 3. pers. | ielīž | ielīda | ielīdīs | |||
Pavēles izteiksme: ielīd (vsk. 2. pers.), ielīdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ielīžot (tag.), ielīdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ielīstu
Vajadzības izteiksme: jāielīž
Iesākt līst (līdumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cilvēki ļoti saasināti reaģē uz mēģinājumiem " ielīst bez rindas".
- Pirmdien Cēsu novada Dzērbenes pagastā čūska bija ielīdusi kādā dzīvojamajā mājā.
- Vai ielīst klēpī un pateikt – " Es tevi mīlu".
- Jo peles ielien mucā, apreibst un tur arī paliek! "
- Bellai ļoti patīk visur ielīst, patīk ar mums spēlēt paslēpes.