ielaist
Lietojuma biežums :
ielaist 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
neielaišana sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.transitīvs Atļaut (kādam) ievirzīties (kur iekšā).
1.1.intransitīvs
1.2.Dot atļauju ieiešanai, iebraukšanai.
1.3.Atļaut apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
1.4.Ļaut vai panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
1.5.Aiz nevērības pieļaut, ka ievirzās (parasti neatļautā, nevēlamā vietā).
2.transitīvs Ievirzīt (kur iekšā, parasti lejup).
2.1.Ievirzīt (piemēram, izcilni iedobumā) tā, ka cieši iekļaujas.
2.2.Dziļi iespiest, iegremdēt (kur iekšā).
3.transitīvs Panākt, arī ļaut, ka (šķidrums, gāze) ieplūst (kur iekšā); panākt, arī ļaut, ka (gaisma) izplatās (kur iekša).
4.sarunvaloda, transitīvs Iemest, iešaut (kur iekšā).
5.transitīvs Pieļaut, ka (kādam) nostiprinās nevēlamas īpašības; izlaist; pieļaut, ka nostiprinās (nevēlamas īpašības).
5.1.Pieļaut, ka ieilgst (parasti slimība).
5.2.Pieļaut, ka nonāk nevēlamā stāvoklī.
6.sarunvaloda, intransitīvs Ātri iebraukt, iejāt (kur iekšā).
Stabili vārdu savienojumiIelaist īksti. Ielaist kļūdu. Ielaist krāsnī.
Avoti: LLVV, KnV
Korpusa piemēri