ieliedēt2
ieliedēt [ieliē̂dēt] 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: reti
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieliedēju | ieliedējam | ieliedēju | ieliedējām | ieliedēšu | ieliedēsim |
| 2. pers. | ieliedē | ieliedējat | ieliedēji | ieliedējāt | ieliedēsi | ieliedēsiet, ieliedēsit |
| 3. pers. | ieliedē | ieliedēja | ieliedēs | |||
Pavēles izteiksme: ieliedē (vsk. 2. pers.), ieliedējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieliedējot (tag.), ieliedēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieliedētu
Vajadzības izteiksme: jāieliedē
Ļaut (piemēram, labībai) mazliet salīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Īsāk sakot, nemitīgi kausējams un lejams, lielajā ansamblī ieliedējams.
- Tacita tēlojums atklāj neparastu, duālistisku personību, kurā šis duālisms tomēr neizraisa nekādus iekšējus konfliktus; spožas intelektuālās un voluntārās spējas to ieliedē dīvainā, bet noapaļotā pasaules uzskatā.
- Ar citātu, kas tiek skaidrots kā „ [ lat.citatum < citare piesaukt, nosaukt] – vārdu pa vārdam atkārtots teksts vai teksta daļa”( SV 2008, 145), parasti saprot cita autora darba fragmentu vai īsu, pilnībā atkārtotu darbu, kas jaunā darba tekstā komentēts vai izmantots par komentāru, - atšķirībā no jebkura fragmenta, kas ir „ [ lat.fragmentum] 1.gabals, atsevišķa daļa”( SV 2008, 270), bet nav ieliedēts literārajā darbā.
- Jeb neorganisko Merķeļa dzeju ieliedēt organismā, tādēļ ka viņa tautā uzņemta, tādēļ ka tauta savu dzeju un teiku, un vēsturi bij aizmirsusi.
- Tātad mūsu partijai laikā līdz Saeimas vēlēšanām savā komandā būs jāieliedē jauni cilvēki, katrs ar savu spilgtu personību, kas prasīs no Vienotības vadības spēju vadīt un no katra biedra spēju veicināt šo nemaz ne tik vieglo komandas saliedēšanas procesu.