ieloce
Lietojuma biežums :
ieloce sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Divkārt salikta un atlocīta sloksne (piemēram, audumam, tērpam).
2.Vieta (parasti meža, upes) līkumā; lokveida izvietojums; ieloks2.
3.Ieliekums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri