iemērcēt

Lietojuma biežums :

iemērcēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Iegremdēt (šķidrumā vai kādā masā); iemērkt.

2.apvidvārds Iesālīt (gurķus, sēnes).

Avoti: LLVV, KiV

Korpusa piemēri