iemūrēt | Tēzaurs

iemūrēt

Lietojuma biežums :

iemūrēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Mūrējot iestiprināt, ieveidot (kur iekšā).

1.1.Mūrējot ieveidot (kādā telpā).

2.Mūrējot ievietot, apņemt (tā, ka nevar izkļūt).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri