iemidzināt
Lietojuma biežums :
iemidzināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt, ka (kāds) iemieg.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kāds) iemieg; izraisīt miegu.
1.2.joma: medicīna Iedarbojoties uz centrālo nervu sistēmu ar medikamentiem, panākt, ka iemieg.
2.Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienaldzīgs (pret ko); panākt, būt par cēloni, ka notrulinās apziņa.
2.1.Padarīt pasīvu, trulu (piemēram, apziņu, uztveri, jūtas); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apziņa, uztvere, jūtas) kļūst pasīvs, truls.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri