iepīkt | Tēzaurs

iepīkt

Lietojuma biežums :

iepīkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)

Locīšana

Mazliet sapīkt.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri