iepļaukāt
Lietojuma biežums :
iepļaukāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iepļaukāju | iepļaukājam | iepļaukāju | iepļaukājām | iepļaukāšu | iepļaukāsim |
| 2. pers. | iepļaukā | iepļaukājat | iepļaukāji | iepļaukājāt | iepļaukāsi | iepļaukāsiet, iepļaukāsit |
| 3. pers. | iepļaukā | iepļaukāja | iepļaukās | |||
Pavēles izteiksme: iepļaukā (vsk. 2. pers.), iepļaukājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iepļaukājot (tag.), iepļaukāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iepļaukātu
Vajadzības izteiksme: jāiepļaukā
Iesist pļauku.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
(ie)cirst pliķi (arī pļauku)1 — Strauji (ie)sist ar plaukstu (parasti pa vaigu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Puisītis sāk raudāt, māte atgriežas, iepļaukā sīci un aiziet.
- Ja problēma ir sievā, tad vīrietim ir tiesības viņu iepļaukāt.
- Vienu no kaimiņiem – cilvēku invalīdu ratos – Deils iepļaukājis ar beigtu zivi.
- Viņa paskaidroja, ka tualetē viņu esot iepļaukājis viņas 1983.gadā dzimušais draugs.
- Tikai vecene sekoja bērniem, pa reizēm tos iepļaukādama.