ierīvēt
Lietojuma biežums :
ierīvēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Rīvējot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā); ieziest.
1.1.Rīvējot (ko), panākt, ka (tajā) iesūcas (piemēram, ziede, šķidrums).
2.Rīvējot ievirzīt (kur iekšā).
3.Rīvējot, rīvējoties radīt (piemēram, rievu, brūci).
4.žargonisms Neatlaidīgi uzsvērt kļūdu vai trūkumu.
Stabili vārdu savienojumiIebāzt degunā; bāzt degunā; iesmērēt degunā. Ierīvēt sāli rētās.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri