ieraut
Lietojuma biežums :
ieraut 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.transitīvs Raujot ievirzīt (kur iekšā).
1.1.Strauji ievirzīt (kur iekšā) — par straumi, vēju u. tml.
1.2.sarunvaloda Strauji ievest (parasti vezumu).
1.3.Strauji ieelpot (gaisu).
1.4.Smēķējot strauji ievilkt (dūmus).
1.5.sarunvaloda Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu).
3.Strauji virzot (piemēram, roku, kāju pa negluda priekšmeta virsmu), iedurt (ādā).
4.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka piedalās, iesaistās (darbībā, pasākumā); panākt, būt par cēloni, ka nokļūst kādā (parasti nevēlamā, situācijā).
5.sarunvaloda, intransitīvs Spraigi strādāt.
6.sarunvaloda, transitīvs Labi nopelnīt, saraust (naudu).
Saistītās nozīmesiesist.
Stabili vārdu savienojumiAsti ierāvis (arī nolaidis). Iecirst (arī iegriezt, ieraut, iesist u. tml.) robu. Ieraut nāsīs.
Avoti: LLVV, ME, SLG
Korpusa piemēri