iesūnot
Lietojuma biežums :
iesūnot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Kļūt pasīvam, bez radošas ierosmes, bez intereses par sabiedrības dzīvi.
1.1.parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Novecojies.
2.parasti formā: trešā persona; lieto: pareti Mazliet, arī vietumis pārklāties ar sūnu; ieaugt sūnas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri