ieslodzīt
Lietojuma biežums :
ieslodzīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ievietot (parasti dzīvnieku kādā telpā, aplokā) tā, ka netiek laukā.
1.1.Atņemot brīvību, ievietot valsts vai militāras varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
2.Atņemt brīvību, iespēju pārvietoties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri