iesmēķēt

Lietojuma biežums :

iesmēķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Iesākt smēķēt (papirosu, cigareti u. tml.); aizsmēķēt.

2.Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (piemēram, pīpi, iemuti).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri