iesmakt1
Lietojuma biežums :
iesmakt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Iesākt zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
1.1.Iekaist tā, ka daļēji zūd balss skanīgums, dzidrums (par kaklu, rīkli.).
1.2.Iesākt zaudēt balss skanīgumu, dzidrumu (par cilvēku).
2.parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Aizsmacis (par skaņām, skaņu avotiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri