iespītēties
Lietojuma biežums :
iespītēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | iespītējos | iespītējamies | iespītējos | iespītējāmies | iespītēšos | iespītēsimies |
2. pers. | iespītējies | iespītējaties | iespītējies | iespītējāties | iespītēsies | iespītēsieties, iespītēsities |
3. pers. | iespītējas | iespītējās | iespītēsies |
Pavēles izteiksme: iespītējies (vsk. 2. pers.), iespītējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iespītējoties (tag.), iespītēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iespītētos
Vajadzības izteiksme: jāiespītējas
Kļūt stūrgalvīgam, ietiepīgam, nepiekāpīgam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jā, laikam jau iespītējos un tonakt vispār vairs negāju atrakcijās.
- No savām komunālo dzīvokļu istabām un reglamentētas algas ierakumiem — iespītējāmies.
- Pēc Neretas vidusskolas beigšanas Aivars iespītējās, ka vēloties dienēt padomju armijā.
- Attiecībās ar otro pusīti svarīgi rast kompromisus, neiespītēties.
- Iespītējies viņš izrāvās no mammas tvēriena, skaļi raudāja un nekustēja no vietas.