iestumt
Lietojuma biežums :
iestumt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Stumjot ievirzīt (kur iekšā).
Saistītās nozīmesielikt.
1.1.Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
2.Stumjot panākt, ka (parasti transportlīdzeklis) sāk kustēties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri