iesvētīt
Lietojuma biežums :
iesvētīt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; joma: reliģija
Locīšana
iesvētīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; joma: reliģija
Locīšana
1.Ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli.
2.Ordinēt (garīdznieku).
3.Ar reliģisku ceremoniju izlūgties dieva svētību (piemēram, celtnei, priekšmetam).
4.žargonisms Uzņemt likumīgo zagļu kārtā.
Avoti: LLVV, KZ
Korpusa piemēri