iesvelties
Lietojuma biežums :
iesvelties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iesveļos | iesveļamies | iesvēlos | iesvēlāmies | iesvelšos | iesvelsimies |
| 2. pers. | iesvelies | iesveļaties | iesvēlies | iesvēlāties | iesvelsies | iesvelsieties, iesvelsities |
| 3. pers. | iesveļas | iesvēlās | iesvelsies | |||
Pavēles izteiksme: iesvelies (vsk. 2. pers.), iesvelieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iesveļoties (tag.), iesvelšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iesveltos
Vajadzības izteiksme: jāiesveļas
Pēkšņi izraisīties (parasti par spēcīgām jūtām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad nodarījums tika atklāts, Menelājs iesvēlās dusmās, un tika sapulcēts karaspēks.
- Sirds iesvēlās zvīlā:
- Anatolijs Šneiders ērtāk iekārtojās pakaļējā sēdeklī un ar rupjām lamām norija sāpes, kas iesvēlās atkal, tiklīdz viņš bija pakustinājis ievainoto roku, un domās novēlēja saviem biedriem nerieties vismaz jau nu pašlaik.
- Eksistē dažādi uzskati, kas īsti ir tas, kas liek iesvelties kaislei, – īpašs aromāts, augsta uzturvērtība ar bagātīgu minerālvielu un vitamīnu buķeti, izskats, kurš liek darboties asociācijām, vai viss kopā.
- Grosvaldu bērniem pie sirds stāv tie ciemiņi, kas uz Edinburgu brauc runāt par latviešu lietu, – tur ir gari un īsi, kārni kā kurti un mollīgi kā mopši, izpūruši un gludi ķemmēti, durstīgiem, tikko dīgušiem bārdas ruzgājiem un tādiem, kam pucnazi jau viņdien būtu vajadzējis satikt, nesapogātām krāgām, vaļīgiem kravašu un copīšu mezgliem tie dīselējas un plaši žestikulē, aizķerot vāzes un gāžot vēkšpēdus kafijas tases, vaigu galos viņiem iesveļas sārtums, kad runa aiziet par latviešu lietu, un balsis skan te spalgas kā fagota solo, te dobjas kā orķestra tubas, viņi vicina gaisā sīki apdriķētas papīra lapas un baksta ar spici dreijātiem bleistiķiem vācu ceitungu rakstos, un uzsit ar kulaku pa galdu tik stipri, ka Papiņa rakstāmspalvu kurvītis un tintnīcas paliktnī nodžindžina ar joni, viņi smaržo pēc sveķaina meža, kāpostu zupas un putraimu vireņa, pēc klētī brūķēta graudu šnabja un grauzdētu cigoriņu kapejas, pēc jaunas tintes un papīra.