iesvilpt

Lietojuma biežums :

iesvilpt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: pareti

Locīšana

Svilpjot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās (kur iekšā).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri