ieturēt
Lietojuma biežums :
ieturēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ēst, paēst (maltīti).
Saistītās nozīmes
Tulkojumi
2.Vadot (transporlīdzekli), panākt, ka (virziens, kurss) nemainās; tikt vadītam tā, ka (virziens, kurss) nemainās (par transporlīdzekli).
2.1.Rīkoties tā, ka nemainās (ierīces, darba rīka stāvoklis, kustības virziens); darbojoties nemainīt (stāvokli, kustības virzienu) — par ierīci, darba rīku.
2.2.Pārvietojoties, ko darot, nemainīt (virzienu, stāvokli) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
Stabili vārdu savienojumiIeturēt soli.
2.3.Savā (parasti sabiedriskajā) darbībā ievērot (noteiktus principus).
2.4.Rīkoties, izturēties atbilstoši (kādiem nosacījumiem, prasībām); ievērot (piemēram, kārtību).
2.5.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Būt izveidotam, izpaustam (noteiktā veidā, formā).
3.Neizmaksāt (darba algas, pabalsta u. tml.) daļu (izmantojot to, piemēram, nodokļu samaksai, zaudējumu segšanai).
4.Šujot mazliet savilkt audumu, lai sašaurinātu, samazinātu (gatavojamā apģērba daļu).
5.novecojis Labi barojot, uzturēt (dzīvnieku).
Stabili vārdu savienojumiIeturēt šniti.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri