ievērpties
Lietojuma biežums :
ievērpties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Refl. → ievērpt2; tikt ievērptam (parasti neviļus, negribēti).
2.Iesākties (parasti par domu, sarunu).
3.Krietni izstrādāties vērpjot.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri