ignorēt | Tēzaurs

ignorēt

Lietojuma biežums :

ignorēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

Apzināti neievērot (ko), nevērīgi izturēties (pret ko); nevēlēties zināt (ko).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri