imanence
Lietojuma biežums :
imanence sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: filozofija
Locīšana
1.Vispārināta īpašība → imanents, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Atrašanās, ierobežošanās sevī pašā, pasaulē; iekšējā piemitība; tas, ka augstākā būtne (Dievs) atrodas un darbojas pasaulē (piem., panteismā).
3.Izziņas ierobežotība ar apziņu vai pieredzi.
Stabili vārdu savienojumiImanences filozofija.
Avoti: LLVV, SV99
Korpusa piemēri