improvizēt
Lietojuma biežums :
improvizēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Veidot (mākslas darbu, piemēram, skaņdarbu, daiļdarbu, izrādes tēlu, arī runu) izpildījuma procesā.
1.1.intransitīvs
2.Veidot (ko), lai aizstātu, izlīdzētos.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri