incītis
Lietojuma biežums :
incītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; novecojis
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | incītis | incīši |
| Ģen. | incīša | incīšu |
| Dat. | incītim | incīšiem |
| Akuz. | incīti | incīšus |
| Lok. | incītī | incīšos |
1.Kaķītis.
2.Līdējs, glaimotājs.
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa dziedāja par Incīti, Mincīti un garo pupu.
- Mazā pekučiņa Skaidrīte, incītis krējumlaiža Indulis, grūtgalvis labā sirds Valdemārs, sausā vijole Oļģerts, lielā treša Ārija.
- 10.00, 11.00 un 12.00 jaunāko klašu skolēnus aicina uz rotaļām " incīšiem, princīšiem, laimiņām, glaimiņām" sarīkojumā " Saulīte muzejā".
- Cilvēki bija sakniebtām lūpām lasījuši nepatīkamus rīkojumus, bija runājuši pa telefonu vai nu vada galā, vai pa mobilajiem un, bariņā piemezdamies pret rakstāmgalda malām, bija dzinuši jokus par kādu Incīti, kura atkal nav sapratusi, ko no viņas, nabadzītes, grib, un atkal viss medus salaists dēlī, un bija beidzot atraduši atrisinājumu problēmai, kad tas notika: spožs, ārkārtīgi smags, smags, nams, visi miesti, visi seši stāvi, neaptverami jaudīgs trieciens un vairāk it nekas it nekad, jā, vienkāršāk vairs nevar būt: spožs, jaudīgs, smags, tieši konkrēts mirklis - kāpēc?
- atvaļināto virsleitnantu Jāni Incīti,