Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- G.Olports norāda uz principiāli būtisku atšķirību starp patstāvīgu un pielāgojošos aktivitāti – pirmā no tām kalpo individuācijai, bet otrā – tribalismam.
- Tādā veidā liekot uzsvaru vai nu individuācijas un socializācijas vērtībām un sasniegumiem, starpkultūru un starpreliģiju dialoga vērtībām un mācību sasniegumiem, vai vispārējo cilvēktiesību un sabiedrības drošības vērtībām un sasniegumiem.
- Zinot, kā daudzkārt Kangars ( Rainim) ir atbalstījis Lāčplēša centienus – kad tie ir bijuši vērsti individuācijas, nevis atkarības virzienā – var pieļaut domu, ka Kangars ir Lāčplēša Ēnas puse.
- Laiciskums rada individuācijas neatkarības šķitumu, veidojot individuālās pieredzes „ sintēzes”, kuras ērtuma un intencionālās ietekmes robežas nosaka tas, ko diskurss ikreiz atzīst par leģitīmu; kritēriji ir kopīga nozīmība un veselais saprāts, par tik „ klātesamība” ( Dasein), attiecīgi, cilvēks, var ietekmēt vai iedibināt esošo.
- Pēc būtības tam ļoti radniecīgi motīvi, tādi kā izaugsme, individuācija, pašattīstība, pašizziņa, pašrealizācija un produktivitāte ir aprakstīti arī G.Olporta ( Gordon Allport), A.Angjala ( András Angyal), Š.Bjūleras ( Charlotte Bühler), Ē.Fromma ( Erich Fromm), K.Hornejas ( Karen Horney), K.G. Junga ( Carl Gustav Jung), H.M.Lindas ( Helen Merrell Lynd), Ž.Nuttina ( Joseph Nuttin), K.Rodžersa ( Carl Rogers) un E.Šahtela ( Ernest Schachtel) darbos.
