intelekts

Lietojuma biežums :

intelekts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	intelekts	intelekti
Ģen.	intelekta	intelektu
Dat.	intelektam	intelektiem
Akuz.	intelektu	intelektus
Lok.	intelektā	intelektos

intellekts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojis

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	intellekts	intellekti
Ģen.	intellekta	intellektu
Dat.	intellektam	intellektiem
Akuz.	intellektu	intellektus
Lok.	intellektā	intellektos

Spēja atspoguļot un izzināt priekšmetu un parādību īpašības, savstarpējās attieksmes; spēja, izmantojot izziņas rezultātus, darboties jaunā situācijā.

Stabili vārdu savienojumiMākslīgais intelekts.

Avoti: LLVV, KV

Korpusa piemēri