Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pamatiežus klāj aptuveni 30 m bieza kvartāra nogulumu sega – glacigēnie un interglaciālie smilšainie un aleirītiskie nogulumi.
- Ģeologi ir noskaidrojuši, ka kvartāra periodā – tas sākās apmēram pirms 2,6 miljoniem gadu – ir bijuši gan tie, ko mēs varētu saukt par starpleduslaikmetiem ( interglaciāli periodi,) gan mazāki ledus laikmeti.
- Kvartāra segas biezums sasniedz apmēram 20 — 35 m. Kvartāra nogulumu galveno daļu veido pēdējā apledojuma morēnas smilšmāls, zem kura, sevišķi senlejas ielejās, saglabājušies senāko apledojumu morēnu nogulumi, starp kuriem atrodami starpmorēnu un interglaciālie nogulumi.
- Uz nepieciešamību precizēt pēdējā apledojuma deglaciācijas gaitu un tās laikā valdošos apstākļus, lai varētu labāk izprast procesus, kas norisinās pārejā no glaciāla uz interglaciālu, ir norādīts arī IPCC klimata pārmaiņu ziņojumā ( Jansen et al., 2007).
- Atsevišķi zinātnieki, kā piemēram, Millers un Pross ( Müller, Pross, 2007) uzskata, ka pašlaik Zemes insolācijas apstākļi ir līdzīgi kā pirms 397 tūkstošiem gadu, un pastāv iespēja, ka var iestāties interglaciāla beigas, ja vien cilvēka darbība šādu iespēju nav izslēgusi, uz ko savos pētījumos norāda Rodimens un līdzautori ( Ruddiman et al., 2005).
