irt1
Lietojuma biežums :
irt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Virzīt laivu, iegremdējot un vēzējot airus ūdenī; airēt.
PiemēriBet no otras puses es ieteiktu neko neatlikt un irt uz priekšu cik vien ātri var, jo visādi var gadīties (kā man).
Saistītās nozīmesirklēt.
1.1.transitīvs Šādā veidā virzīt (laivu).
PiemēriViņš turpināja irt laivu krasta virzienā.
Saistītās nozīmes
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri:šeit