izķemmēt
Lietojuma biežums :
izķemmēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ķemmēt un pabeigt ķemmēt; izsukāt1.
2.Ķemmējot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izsukāt2.
3.sarunvaloda Sīki, rūpīgi pārmeklēt (visu teritoriju vai tās lielāko daļu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri