izšķīst
Lietojuma biežums :
izšķīst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Pilnīgi sajaukties (cietas, šķidras vai gāzveida vielas) šķīdinātājā.
2.Sadalīties gabalos, daļās (piemēram, atsitoties pret ko).
2.1.Izkliedēties (uz visām pusēm) — piemēram, par sīkiem priekšmetiem.
2.2.Izkliedēties (par šķidrumu, masu).
2.3.pārnestā nozīmē Strauji izklīst (piemēram, par pūli).
3.Izjukt (piemēram, par izvalkātu apģērbu).
4.Izjukt (piemēram, tiekot vārītam).
5.Kļūt pilnīgi staignam, dubļainam (par ceļu, taku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri