izšķiest
Lietojuma biežums :
izšķiest 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Izšķērdēt (naudu).
1.1.Izlietot (piemēram, mantu), rīkojoties vieglprātīgi, bezatbildīgi; nelikumīgi izlietot.
1.2.Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot (piemēram, spēkus, laiku).
2.Šķiežot izkliedēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri