izšķirt
Lietojuma biežums :
izšķirt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Attālināt, atvirzīt citu no cita; panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
1.1.Panākt, ka izbeidz, piemēram, kauties, strīdēties.
2.Šķirot noliekt, pavirzīt uz abām pusēm (piemēram, matus); izveidot (celiņu) matos.
3.Uztverot, piemēram, ar redzi vai dzirdi, izdalīt (no kāda kopuma); domās atdalīt (citu no cita pēc kādām pazīmēm).
Saistītās nozīmes
Tulkojumispot, recognize, recognise, distinguish, discern.
3.1.Grupējot, klasificējot izdalīt.
3.2.Izdalīt (pēc kādām pazīmēm no kopuma).
4.Pieņemt, izvēlēties (kādu no vairākām iespējām); arī izlemt.
4.1.Būt par cēloni tam, ka realizējas kāda no vairākām iespējām.
5.joma: jurisprudence Izskatot (piemēram, sūdzību), pieņemt lēmumu.
6.Panākt, ka izbeidzas (piemēram, kautiņš, strīds).
Saistītās nozīmes
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri