izšļākt | Tēzaurs

izšļākt

Lietojuma biežums :

izšļākt 1. konjugācijas darbības vārds

Locīšana

1.transitīvs Šļācot, ar šalti izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).

2.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Izšļākties.

3.transitīvs; lieto: pareti Izskalot, izmazgāt (ar spēcīgu strūklu).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri