izšļūkt | Tēzaurs

izšļūkt

Lietojuma biežums :

izšļūkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

1.Šļūcot, šļūcošā gaitā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).

1.1.Šļūcot, šļūcošā gaitā izvirzīties cauri (kam), caur (ko).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri