izbalēt
Lietojuma biežums :
izbalēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
izbalēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē).
Saistītās nozīmes
1.1.Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
1.2.Balējot kļūt neskaidram, vāji saredzamam.
1.3.lieto: pareti Kļūt nespodram, necaurredzamam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri