izbojāt
Lietojuma biežums :
izbojāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Padarīt sliktu, mazvērtīgu vai nelietojamu; sabojāt.
2.Padarīt ļoti neglītu, nepatīkamu.
3.Padarīt sliktu (piemēram, garastāvokli, attiecības); arī izjaukt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri