izbruģēt

Lietojuma biežums :

izbruģēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

Izklāt ar bruģi (ceļu, ielu, laukumu); bruģējot izveidot (ceļu, ielu, laukumu).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri