izbrucināt
Lietojuma biežums :
izbrucināt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izbrucinu | izbrucinām | izbrucināju | izbrucinājām | izbrucināšu | izbrucināsim |
| 2. pers. | izbrucini | izbrucināt | izbrucināji | izbrucinājāt | izbrucināsi | izbrucināsiet, izbrucināsit |
| 3. pers. | izbrucina | izbrucināja | izbrucinās | |||
Pavēles izteiksme: izbrucini (vsk. 2. pers.), izbruciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izbrucinot (tag.), izbrucināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izbrucinātu
Vajadzības izteiksme: jāizbrucina
1.Izasināt (izkapti) ar galodu.
2.Izplaucēt.
3.apvidvārds Izjaukt, uzlauzt (ko uzbūvētu, samūrētu).
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cik man zināms, iemītniekiem, kuru dzīvokļi dala šo pagrabā izbrucināto sienu, plaisa parādījās aptuveni tajā pašā laikā.
- Gafharija ievēlās istabā — maza un resna, noāva augstpapēžu kurpes, izbrucināja sniegu no vilnas zeķēm un izvilka šķīstošās kafijas bundžu, kuru vienmēr nēsāja līdzi.
- “Ir pagājis aptuveni pusotrs gads, taču rīcība gandrīz nekāda – ir atzinums, ka sienas izgāšana ir bijusi patvaļa, taču viņam pat nav aizliegts turpināt ekspluatēt šīs telpas pagraba līmenī, kur izbrucinātās sienas vietā tagad ielikti metāla stiprinājumi,” saka Andris.
- Piemēram, izbrucināto krāsnsvietu ar malkas pagalēm aizkraujot.
- Tālāk katrs gāja savā tempā , līdz nonācām pie kādas draudīga izskata plaisas , kurai pāri vēl bija saglabājies neliels sniega tiltiņš ar dažviet jau kāju izbrucinātiem melniem caurumiem , pa kuriem vīdēja baisas plaisas dzīles