izceļotājs
Lietojuma biežums :
izceļotājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
izceļotāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Cilvēks, kas izceļo (1) vai ir izceļojis; persona, kas apmetas un pastāvīgu dzīvi ārvalstīs.
2.Dzīvnieks, kas maina apmešanās vietu.
Avoti: LLVV, JtV
Korpusa piemēri