izdīkt | Tēzaurs

izdīkt¹

Lietojuma biežums :

izdīkt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

Pavēles izteiksme: izdīc (vsk. 2. pers.), izdīciet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: izdīcot (tag.), izdīkšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: izdīktu

Vajadzības izteiksme: jāizdīc

Uzmācīgi, apnicīgi, bieži arī raudulīgā balsī, lūdzoties iegūt, dabūt, arī panākt (ko).

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

izdiedelēt₁ — Lūdzot, prasot, parasti neatlaidīgi, uzmācīgi, iegūt, dabūt (ko).

Hiperonīmi

izlūgt₁ — Lūgt, līdz panāk, iegūst (vēlamo, gribēto).

izlūgties₁ transitīvs — Lūgties, līdz panāk, iegūst (vēlamo, gribēto).

izprasīt₂ — Izlūgt; arī pieprasīt.

pielūgt₁ — Lūdzot, laipni izturoties, censties panākt (no kāda) vēlamu rīcību.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.