izdabūt1
Lietojuma biežums :
izdabūt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka izkļūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml).
1.1.Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka aiziet, atstāj (pavisam vai uz ilgāku laiku).
1.2.Izvilkt, izņemt (no kurienes, kur u. tml.), parasti ar pūlēm, grūtībām.
2.Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka izkļūst, izvirzās cauri (kam), caur (ko); izvirzīt cauri (kam), caur (ko), parasti ar pūlēm, grūtībām.
3.Pateikt, izrunāt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
3.1.Panākt, ka pasaka; izzināt (ko no kāda).
4.Iegūt (no kāda), parasti ar pūlēm, neatlaidību.
4.1.Iegūt, iemantot (piemēram, atļauju, padomu), parasti ar pūlēm, grūtībām.
4.2.Iegūt ar darbu, pūlēm (piemēram, materiālas vērtības).
Stabili vārdu savienojumiIzdabūt cauri. Izdabūt pār lūpām; dabūt pār lūpām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri