izdrupināt
Lietojuma biežums :
izdrupināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izdrupinu | izdrupinām | izdrupināju | izdrupinājām | izdrupināšu | izdrupināsim |
| 2. pers. | izdrupini | izdrupināt | izdrupināji | izdrupinājāt | izdrupināsi | izdrupināsiet, izdrupināsit |
| 3. pers. | izdrupina | izdrupināja | izdrupinās | |||
Pavēles izteiksme: izdrupini (vsk. 2. pers.), izdrupiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izdrupinot (tag.), izdrupināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izdrupinātu
Vajadzības izteiksme: jāizdrupina
1.Drupinot padarīt viscaur robainu, caurumainu.
1.1.Drupinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apmaldījies bezgalīgās mūžņu zemes pagrabu ejās, viņš bija atradis senāk mirušu citu klaidoni, kas bija paspējis ar akmens cirvi izdrupināt velvēs jau tikpat kā gatavu izeju.
- Kā laikazoba izdrupināts papīrs
- Uzcienāts viņš nevis metās smēķēt, bet gan izklāja uz ceļiem netīru kabatlakatu, izdrupināja ārā visu malboras tabaku, no mazas kārbiņas ar iņ un jaņ zīmi paņēma šķipsniņu brīnumzālītes, visu samaisīja, rūpīgi sabāza smēķējamā papīra čaulītē, nolauza filtru un aizsmēķējis pasniedza man.
- Mājiņai jumta nebija, tikai vaļēja sprauga, kurā kā sivēns iegūlies sams — bet, uzmanīgāk ieskatoties, varēja atšķirt, ka tas ir milzīgs, izdrupināts upurakmens ar iekaltām ķēdēm, kas važoja dažāda lieluma cilvēku skeletus.
- Modernais interpretācijas stils drupina pamatus , un , izdrupinot tos , tas sagrauj