izdrupt
Lietojuma biežums :
izdrupt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Drūpot kļūt viscaur robainam, bedrainam, caurumainam (piemēram, par iezi, mūri).
1.1.Drūpot (kam), izveidoties (tajā) — par caurumu, robu u. tml.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri