izdurt
Lietojuma biežums :
izdurt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Durot izveidot (kur caurumu).
2.Durot iznīcināt, nonāvēt (daudzas vai visas zivis).
2.1.Durot iznīcināt (parasti augus).
2.2.Durot (acīs), panākt, ka zaudē redzes spēju vai aiziet bojā redzes orgāns.
3.Durot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri